Mūsu darbi


13379155

LF15L19 "Trimda dimd!"


2017-04-01


“Trimda dimd”: Mērķis ir uzglabāt trimdas mūzikas unikalitātes

Saruna ar Māru Pēlēci un Mārtiņu Sīmani

 Kas ir tas īpašais, veidojot projektu “Trimda dimd”, kas paliek prātā, satiekot tik daudzus interesantus cilvēkus ?

Māra Pelēce. Pavadot laiku ar cilvēku pāris stundu vai pāris dienas, runājot par mūziku un laiku, kas bija īpašs viņu dzīvē, - rodas saikne. Nav gan tā, ka uzturētu kādu īpašu korespondenci pēc tam, bet tas ir kopīgs piedzīvojums, kas tad arī virmo cauri radošajam procesam no materiālu apskates un atlases līdz montāžai.

Arhīvu materiālos arī tiek atklāts daudz kas īpašs, tie ir tie lodziņi uz pagātni.

 Pie Ilmāra Dzeņa ieskenējam viņa armijas bildes no dienesta Aļaskā. Pie Viļņa Baumaņa, “Trīs no Pārdaugavas” dalībnieka, bija gods apskatīt un ieskenēt viņa dziesmu tekstus rokrakstā ar visiem koriģējumiem. Pie daudzu dziesmu tekstu autora Jura Kronberga Zviedrijā bija interesanti redzēt un ielikt mūsu arhīvā viņa pases. Redzam, kādā veidā trimdā uzturējās cilvēks, kam Latvijas okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kara bija Latvijas pilsonība

Mārtiņš Sīmanis.  Kas mani iepriecina un reizē dara mazliet nervozu, ir saprašana, ka plašākas intervijas ar daudziem trimdas laika mūziķiem vienkārši neeksistē. Iepriecina, ka nu ir iespēja sākt veidot visaptverošu hroniku par šiem cilvēkiem un grupām. Dažreiz baidos – kāds ļoti svarīgs jautājums netiks pajautāts, kaut kas tiks palaists garām. Saprotu, ka nevar iemūžināt visu, tomēr gribas.

Jums ir iespēja vērsties pie laikraksta Laiks lasītājiem ar lūgumu, lai tie iesūta fotoattēlus vai filmu ierakstus par trimdas populārās mūzikas dzīvi, kas būtu tas būtiskākais, kas projektam vēl pietrūkst ?

Māra Pelēce. Mums pārsteidzoši daudz ko bijis iespējams ieskenēt pie pašiem mūziķiem un dziesmu tekstu autoriem. Dažreiz arī pastā vai e- pastā kāds atsūta bildes vai ierakstus. Ir jau sanācis vērsties pie skatītājiem personīgi, zinot, kuri no ballītēm vai koncertiem ir uzglabājuši savus arhīvus un varbūt arī ieskenējuši.

Jautājums visiem lasītājiem: vai jums ir kāds fotoattēls, kas noderētu projektam, varbūt  īsfilma? Varētu būt arī, ka ir kāds ieraksts, par ko nezinājām, viesojoties kādā latviešu centrā? Video ierakstus, bet, galvenais, filmas ir pēdējais laiks pārrakstīt, jo VHS un citi formāti nav mūžīgi; filmas savukārt paliek trauslas. Tagad var efektīgi ierakstīt tās pilnā HD vai arī pat 4K formātā. Pirms dažiem gadiem, bija tikai uz SD (Standard definition) toties ja tas ir izdarīts, arī der. Mums interesē viss, kas varētu būt interesants!

Liela problēma ir attālums, kas jāmēro projekta Trimda Dimd ietvaros.

Māra Pelēce. Jā, tā tas ir. Piemēram telefona sarunā ar Ilmāru Dzeni viņš mums teica, “Žēl, ka jūs pēc pāris nedēļām nevarat būt St. Pētersburgā, Floridā, es uzstāšos “Sirsniņu ballē.” To nu nevarējām palaist garām, sapratām, ka biļetes jāpērk, un tikām arī uz balli, lai ierakstītu šo uzstāšanos.

Parasti jau cenšamies ieplānot ierakstus vairākas nedēļas vai pat mēnešus uz priekšu. Man aparatūra ir līdzi jebkur, kur ceļoju. Kad biju Rīgā pirms pāris gadiem pētniecības nolūkos par pavisam citu tēmu, uzzināju, ka vairāki no Anglijas rokmūziķiem no grupas “Arvīds un Mūrsitēji”ir Rīgā. Sarunāju interviju. Tad uzzinājām, ka Kristaps Grasis un Juris Kronbergs veic studijas ierakstus pie Leona Sējāna. Tika sarunāta intervija.  Vislabākais ir tas, ja var sastapt cilvēkus savā elementā – vai nu ierakstu studijā, uz skatuves, vai arī mājās, kur arī atrodas visi arhīva materiāli. Pakāpeniski sarunas rit uz priekšu, tās ierakstām, atšifirējam un montējam.

Mārtiņš Sīmanis. Jā, attālums iespaido darba ritmu, tomēr varam apiet dažus šos šķēršļus, izmantojot modernu tehnoloģiju, piemēram, ierakstot Skype videosarunas, daloties ar elektroniskiem dokumentiem (digitālajām fotogrāfijām, .mp3 ierakstiem, utt.). Kaut, protams, strādāt aci pret aci ir tomēr visauglīgākā sadarbošanās.

Pastāstiet par projekta Trimda Dimd nākotnes plāniem ?

Māra Pelēce. Šobrīd veidojam nākamās sešas īsfilmas – vienlaikus ar interneta vietni. Galvenais, ko izpratām, kad pabeidzām pirmās sešas filmas, ka nevēlamies tikai Vimeo vai YouTube kanālu, bet tomēr labāk būs vietne kā pamats, kā resurss. Iecere ir sakopot rakstus no dažādiem cilvēkiem, lai par grupām būtu personiski ieskati. Piemēram, Mārtiņa grupa “Morālais bankrots” 1980. gados uzstājās kopā ar “Akaci” un “Bob and the Latvians”. Rodas cits ieskats – kā mūziķis, spēlēdams uz skatuves, visu redzēja.

Daudzi būs jau redzējuši interviju ar Vilni Baumani no grupas “Trīs no Pārdaugavas” www.trimdadimd.com, vai nav bijusi ideja izveidot mūzikas klipus   

pazīstamajām trimdas laika latviešu grupu dziesmām, piemēram, “Čikāgas Piecīši” “Dundurs”, “Akacis”? Tavā arhīvā materiālu tam būtu diezgan ?

Māra Pelēce. Nezinu... Vēl interesantāk, man liekas, būtu analizēt tekstus, jo jaunākām paaudzēm varbūt dažas lietas, kas izklāstīts dziesmās nav pašsaprotamas.

Mārtiņš Sīmanis. Piekrītu Mārai, ka klipi pašlaik īsti „nelīmētos” ar mūsu projektu. Cenšamies sakārtot faktus, arhīvu materiālus, dalībnieku atmiņas interesantā veidā, un tur ir savi principi, bet klipu veidošana, manuprāt, vairāk pieder pie mākslinieciski radošiem darbiem un ir ciešāk saistīta ar pašiem mūziķu un grupu ieguldījumiem tajā procesā. Mūsu oficiālais mērķis ir iedziļināties komponistu un mūziķu ieskatos un ierakstu procesos, iztirzājot koncepcijas dziesmām, runāt par dialogu, kas veidojās ar publiku: kā mūziķi uzturēja sabiedrību, un kā sabiedrība savukārt  ietekmēja viņus. Mērķis ir saglabāt trimdas mūzikas unikalitātes.

 

  

 



     Atpakaļ